Neraugoties uz ģeopolitisko un ekonomisko apstākļu radīto nenoteiktību, pagājušais gads Rīgas lidostai ir pagājis stabilas darbības zīmē: apkalpoto ceļotāju skaits, līdzīgi kā pērn, nedaudz pārsniedz 7.1. miljonu pasažieru, savukārt apkalpoto kravu apjoms ir pieaudzis par 7%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2025. gadā.
No kopumā 7,1 miljona apkalpoto pasažieru 5,7 miljoni bijuši tiešie pasažieri, kas savus ceļojumus sākuši Rīgas lidostā, bet 1,4 miljoni jeb 20 % ceļotāju pērn ceļoja caur Rīgas lidostu tranzītā, izmantojot to kā pārsēšanās punktu lidojumos uz citiem galamērķiem.
Populārākie Rīgas lidostas galamērķi pērn tradicionāli ir bijuši Londona Lielbritānijā un Skandināvijas galvaspilsētas Helsinki (Somija), Oslo (Norvēģija) un Stokholma (Zviedrija). Iecienītāko galamērķu desmitniekā nemainīgi ir arī Baltijas kaimiņvalstu galvaspilsētas Viļņa un Tallina un Eiropas lielie gaisa satiksmes centri Frankfurtē (Vācija), Amsterdamā (Nīderlande) un Kopenhāgenā (Dānija), kā arī Stambula Turcijā.
Rīgas lidostas lielākais pārvadātājs pērn bija nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, kas ieņem 57,2% tirgus, savukārt otrais lielākais pārvadātājs ir Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair” ar 22,8% tirgus daļu.
“Ikvienas lidostas galvenais uzdevums ir rūpēties par drošiem lidojumiem, efektīvu, ilgtspējīgu un modernu lidlauka un termināļa infrastruktūru un pozitīvu pasažieru pieredzi. Rīgas lidosta pagājušajā gadā ir turpinājusi mērķtiecīgu darbu šajās jomās, kļūstot par pirmo klimatneitrālolidostu Baltijā, kas kompensē visas tieši radītās CO₂e emisijas, un paaugstinot savu akreditācijas līmeni starptautiskā klientu pieredzes novērtējumā,” norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Raksturojot aizvadīto gadu, viņa uzsver: “2025. gads bija raksturīgs ar aizvien spraigāku konkurences cīņu par aviokompāniju piesaisti. Novēlotas gaisa kuģu piegādes, problēmas ar dzinēju apkopi un pārvadātāju koncentrēšanās uz finanšu rādītāju uzlabošanu saasināja aviokompāniju gaidas saņemt zemākas lidostu maksas, pārvadājumu veicināšanas mehānismus, pārskatot sezonālās lidojumu programmas un uzsākot veikt lidojumus tirgos, kas dod lielākus ienākumus. Tāpēc pozitīvi ir vērtējama pērn uzsāktā tūrisma nozares, Satiksmes, Ekonomikas ministriju un citu nozares spēlētāju sadarbība, meklējot risinājumus tūrisma un avio pārvadājumu veicināšanai. Šī sadarbība ir atbalstāma un būtu jāturpina arī šogad, lai turpinātu stiprināt Latvijas savienojamību.”
2025. gadā Rīgas lidosta turpināja investīcijas lidlauka infrastruktūrā, ilgtspējas projektos un lidlauka tehnikas atjaunošanā, investīciju apjomam sasniedzot gandrīz 20 miljonus eiro. Viens no nozīmīgākajiem pagājušajā gadā uzsāktajiem būvniecības projektiem ir 4. perona rekonstrukcija. Projekts paredz pilnībā rekonstruēt lidostas 4. peronu 80 000 kvadrātmetru platībā, nodrošinot papildu stāvvietas gaisa kuģiem, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, ļaujot apkalpot visu veidu kravas un militāros gaisa kuģus. Atjaunotais perons veicinās militāro mobilitāti, kas ir īpaši nozīmīgi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, un paplašinās lidostas kravu apkalpošanas kapacitāti. Lai gan pret agresorvalstīm ieviestās sankcijas un gaisa telpas ierobežojumi joprojām mazina Rīgas lidostas pievilcību pārvadātājiem no Āzijas, 2025. gadā kravu pārvadājumu jomā Rīgas lidostā ir ienākuši divi nozīmīgi pārvadātāji – “Fly Khiva” un “Lufthansa Cargo”, kas rezultējies ar apkalpoto kravu apjoma pieaugumu par 7 % - līdz 20,1 tūkstotim tonnu. 51 % Rīgas lidostā apkalpoto kravu pērn tika pārvadātas pasažieru lidojumos, savukārt 49 % - kravu lidojumos.
Kā norāda Laila Odiņa, 2026. gadā Rīgas lidostā sagaidāma turpmāka mērena, bet stabilaizaugsme: “Kamēr pastāvēs esošā ģeopolitiskā situācija un nepalielināsies iedzīvotāju pirktspēja, arī aviācijas pārvadājumu izaugsme Latvijā būs mērena, samērojama ar IKP pieaugumu. Vienlaikus, ja apstākļi būtiski mainīsies, piemēram, tiks izbeigts karš Ukrainā, ir iespējama arī straujāka izaugsme, atveroties līdz šim slēgtajam Ukrainas tirgum un pārvadājumu iespējām pāri pašlaik slēgtajām gaisa telpām. Līdzīgi kā citām lidostām, arī Rīgas lidostai tuvākajos gados lielākie izaicinājumi būs, kā sabalansēt infrastruktūras atbilstību augošajām pasažieru apkalpošanas vajadzībām un pozitīvai pieredzei, nozarei izvirzītās ilgtspējas prasības, valsts dividenžu politikas vajadzības un konstanti augošās izmaksas ar aviokompāniju spiedienu nepalielināt to izmaksas uz vienu pasažieri pie mērena pasažieru skaita pieauguma.”
2026. gadā Rīgā atgriezīsies Skandināvijas aviokompānija “Scandinavian Airlines” (SAS) ar piesātinātu lidojumu grafiku uz Kopenhāgenu Dānijā, vairāk stiprinot savienojamību ar Ziemeļeiropu. Tāpat lidojumus nule atklātajā maršrutā uz Dubaiju turpinās Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātājs “flydubai”. Arī Rīgas lidostas lielākais pārvadātājs – nacionālā aviokompānija “airBaltic” – jau ir paziņojusi, ka gaidāmajā 2026. gada vasaras sezonā uzsāks tiešos lidojumus divos jaunos maršrutos – uz Varšavu un Gēteborgu. Papildus tam lidsabiedrība jau iepriekš paziņoja par jauniem maršrutiem uz Antāliju, Kauņu un Oulu, tāpat aviokompānija plāno paaugstināt lidojumu biežumu vairākos populāros esošajos maršrutos.
Infrastruktūras attīstībā 2026. gadā Rīgas lidosta turpinās darbu pie nozīmīgiem attīstības projektiem - 4. perona pārbūves, lidostas termināļa paplašināšanas projekta un RIX Airport City attīstības, kas ir būtisks projekts, lai risinātu ieņēmumu diversificēšanas un ne-aviācijas ieņēmumu palielināšanas izaicinājumu. Nozīmīga loma arī turpmāk būs ilgtspējas projektiem, kur turpināsies Rīgas lidostas lidlauka tehnikas nomaiņa uz videi draudzīgākām alternatīvām.
Papildu informācija: Laura Kulakova,
Komunikācijas vienības vadītāja,
GSM: 29165007, l.kulakova@riga-airport.com